Vivita Kalniņa

Mācītāja Kuldīgas Krusta draudzē kopš 2009. gada.

Nedaudz par mani – kopš 2013. gada esmu precēta dāma, vairs nevaru lepoties ar savu īpašo uzvārdu Bārenīte, bet to esmu nomainījusi uz ne mazāk skaistu un latvisku – Kalniņa. Man ļoti patīk radoši darboties. Vakaros – tamborēt, izšūt, adīt, jebko darīt, kas ir radošs un kam dzīvē vēlāk var atrast pielietojumu. Ceļošana man ir kā vitamīni, vismaz vienreiz pusgadā ir jātiek citas pasaules gaisa telpā, kā arī noteikti patīk iepriecināt vīriņu ar gardām vakariņām. Mums ir brīnišķīga meitiņa (dz. 2014) un suņuks, kas ir teju kā otrs mūsu mazulis – tad nu laiks ar manu trijotni ir man ļoti svarīgs, kā arī ikdienā neiztikt bez laika ar Dievu, kas ir ne mazāk svarīgi, gluži kā zivij ūdens. Jau no mazotnes esmu baznīcā, biju ļoti cītīga svētdienas skolniece, līdz pat pusaudžu vecumam Dievu pazinu kā kaut ko īpašu, bet ne līdz galam personīgu. Līdz, kad man bija 16 gadu, nokļuvu kādā nometnē, kur Dievu piedzīvoju tik dziļi un personīgi kā nekad. Tās bija dienas, kad līdz sirds dziļumiem sapratu vārdus: “Dievs mani mīl.” Varu uzskatīt, ka tas bija laiks, kad īpaši “iemīlējos” Dievā.

Kādu laiciņu vairs neesmu studente nevienā augstskolā klātienē, bet gan strādāju Latvijas Apvienotajā Metodistu baznīcā kā mācītāja Kuldīgā, kā arī aktīvi piedalos LAMB avīzes veidošanā un bērnu kalpošanas jomā. Dažbrīd ir sajūta, ka esmu kā “korķis”- kur vajag, tur esmu. :)

Mani tuvākie cilvēki... Pilnīgi viennozīmīgi mana ģimenīte – vīrs un meitiņa, es arī nevaru nepiebilst, ka manai omītei ir ļoti liela nozīme manā dzīvē, viņa jau no sen seniem laikiem ir mana labākā draudzene, ar ko ik palaikam pastrīdos, bet tai pat laikā varam izrunāt teju visu. Kā vīrs smejas: “Nepaiet ne stunda, un jūs jau atkal runājat.” Noteikti mani vecāki un mana vīra ģimene ir ļoti īpaši man!

Mana darba pieredze pirms kļūšanas par mācītāju...

Tā pieredze nav tik viegli aprakstāma, jo jau no agras bērnības laukos kaimiņiem gāju bietes ravēt un par pirmo naudiņu nopirku tomagočī - spēlīti, kur kāds dzīvnieciņš ir jāaprūpē kā mazs bērniņš. Tad vairākas vasaras strādāju pārtikas veikalā “Top!,” tāpat esmu bijusi auklīte vairākiem mazuļiem gan studiju laikos, gan arī vidusskolas laikā. Tāpat esmu arī ravējusi pilsētas trotuārus, jo divas vasaras pamatskolā strādāju Liepājas domes programmā skolēniem. Manā CV noteikti ir daudz un dažādu darbiņu, esmu plaša profila speciāliste. :)

Kā nolēmu studēt teoloģiju un kļūt par mācītājuŠis būtu ļoti garš stāsts, ja stāstītu sīkumos. Tomēr pilnīgi noteikti mācītāja nebija mana sapņu profesija, pat ne tuvu tam. Visu skolas laiku plānoju būt mediķe, bērnībā neviena lelle nebija izmukusi bez špricēm. Bet vidusskolas 10. klasē Dievs apgrieza kājām gaisā manu sapni - biju Tallinā uz kādu teoloģijas semināru, kur sāku saprast, ka mani aizvien vairāk interesē kristietība un viss ap to saistītais, tā, atbraucot mājās no Tallinas, ģimenei paziņoju, ka nebūšu vis mediķis, bet KAUT KAS baznīcā, jo gribu studēt teoloģiju. Tad nu pēc 12. klases devos uz Tallinu teoloģijas studijās, dažādu apstākļu dēļ studijas pabeidzu Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, bet līdz pat trešajam kursam nebiju pārliecināta, ka vēlos kļūt mācītāja, tomēr Dievam atkal bija savs plāns – pēc daudz pārdomām, lūgšanām un arī prakses kā studentu mācītāja nu esmu LAMB Kuldīgas draudzes mācītāja jau ceturto gadu. Un teikšu tā, esmu pateicīga Dievam, ka daru to, kas man patīk, daru to no sirds un dvēseles, lai arī dažbrīd tas nav tik viegli un rožaini, tomēr Viņš atkal spēj dot spēku un enerģiju iet uz priekšu!

Kalpošanā man vislabāk padodas... sniedz gandarījumu...

Labs jautājums, šķiet, ir grūti pateikt vienu konkrētu lietu, kas sniedz prieku, bet tomēr lielākais prieks ir redzēt, kad kāds “salūzt” Dieva priekšā. Asaras, kas plūst kā ūdens no krāna, un sirds piepildījums ir tās “dāvanas”, ko ir tik patīkami saņemt no cilvēkiem. Es kā mācītāja varu vien stāstīt, cik labs un mīlošs ir Dievs, bet nekad to nevarēšu “iestāstīt”, kamēr cilvēks pats to nepiedzīvos. Tieši tāpēc tādi mirkļi, kad Dievs īpaši kādam pieskaras, ir vārdiem neaprakstāmi.

Par to, kas padodas... kā jau minēju – plaša profila speciāliste... Padodas tapetes līmēt – līdz šim nevienas, ko esmu līmējusi, vēl nav nokritušas, bet, ja nopietni, tad laikam darbs ar bērniem. Lai kā dažreiz gribētu teikt: “Nē, negribu ar tiem bērniem,” tomēr Dievs visu laiku noliek mani pie un starp viņiem.

Bībeles rakstu vieta, kas mani spēcīgi uzrunā...

Arī šeit nav viena vienīga rakstu vieta, šķiet, katram laikam sava – pašreiz ļoti uzrunā rakstu vieta par Pļāvēju. Mateja ev. 9:37 “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.” Dievs mani ir aicinājis būt par pļāvēju – bet kāds pļāvējs es esmu? Vai aiz manis paliek “labi padarīts darbs” vai “ķepu ļepu?” Šī ir rakstu vieta, kas nevis tik daudz kā spēcina, bet gan kas īpaši liek domāt, ko un kā daru es.

Manas draudzes trīs unikālas īpašības...

Aktīva + Uzticama + stipra Garā = LAMB Kuldīgas draudze

Būšu pateicīga, ja lūgsi par... Draudzes skaitlisku pieaugumu. Dažreiz ir sāpīgi apzināties, ka cipari gadiem ilgi nav mainījušies atskaišu tabulā, tomēr esmu arī sapratusi, ka nespēju to ietekmēt, vien viss Dieva rokās. Tāpat arī priecāšos, ja paturēsi lūgšanās ikvienu LAMB svētdienas skolu. 

Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca