Astra Dannenfelte

Lokālmācītāja Rīgas 1. draudzē kopš 2012. gada augusta. No 2016. gada 1. septembra, līdz ar Gitas Mednes aiziešanu pensijā, draudzes galvenā mācītāja. Laulībā ar Pēteri.

Par sevi - pieņēmu Jēzu Kristu par savu Pestītāju... (kad, kā) Interese par transcendento man radās tīņa vecumā, kad saistībā ar manu vecātēta un tēta slimību un nāvi nopietni sāku pārdomāt dzīvības un nāves mistēriju, cilvēka dzīves jēgu. Sešpadsmit gadu vecumā es kristījos, bet Jēzu Kristu kā savu Pestītāju pieņēmu aptuveni gadu pēc kristībām. Tad, kad sapratu un izjutu, ka tieši Viņš ir personīga atbilde visām manām ilgām un spēka avots. Japiebilst gan, ka Jēzus Kristus pieņemšana bija tikai mana garīgā ceļa pirmais nozīmīgais solis, jo patiesi pieredzēt un mācīties, ko nozīmē būt piederīgam Dievam visā savā būtībā, ar visām domām, izjūtām un ilgām, es mācos vēl aizvien.

Mani tuvākie cilvēki - Tās ir abas manas ģimenes. Esmu Dievam pateicīga, ka ikdienā kopā ar mani ir vīrs, Pēteris, kurš labi saprot un atbalsta mani, tāpat esmu bezgala laimīga, ka man ir mamma, brālis un daudz draugu, kuru vidū valda drīzāk “došanas sindroms”, kā “ņemšanas”.

Otra man tuva un mīļa ģimene ir kļuvusi mana Rīgas 1. draudze, tieši te kopā ar visām šīm dažādajām un interesantajām personībām varu garīgi daudz mācīties, pārvarēt izaicinājumus un pieredzēt Dieva mīlestību.

Mana darba pieredze pirms kļūšanas par mācītāju - Mana darba pieredze sākās 15 gadu vecumā ar apkopējas un vēlāk – ar pārdevējas amatiem. Abi šie darbi man bija mīļi, jo apkopējas darbā gandarījums par veiksmīgi padarīto bija redzams uzreiz un katru dienu, savukārt, strādājot par pārdevēju, labi iepazinu cilvēkus un sapratu, ka man patīk cilvēki, kaut katrs ir ar savu “odziņu”.

Daudzus gadus mana darba pieredze bija un ir joprojām saistīta ar bērniem, pat, ja to apzināti neizvēlos. Šis darbs bieži izaicina uz patiesību par pasauli un sevi, tomēr vairāk tas uztur manu būtību možu un bieži sagādā jaukus un jautrus dzīves brīžus.

Kad/kā saņēmu aicinājumu kļūt par mācītāju ... Pirms vairākiem gadiem Gita Medne mani uzrunāja un aicināja uz šo kalpošanu. Esmu priecīga, ka atsaucos, jo šajos kalpošanas gados manas attiecības ar Dievu ir kļuvušas intensīvākas un piepildītākas, kā arī spēcīgi piedzīvoju draudzi kā īpašu dāvanu, kurā gan daudz mācos, gan pieredzu Dieva spēku un mīlestību.

Kalpošanā man lielāko gandarījumu sniedz pastorālās padomdošanas joma. Tās ir personiskas sarunas ar cilvēkiem gan no draudzes, gan arī ārpus tās, kā arī tikšanās un sarunas par visvisādām ticības un dzīves tēmām mazajā grupiņā vai tematiskos sadraudzības vakaros. 

Bībeles Rakstu vieta, kas mani spēcīgi uzrunā - Jāņa ev. 8: 31-32, 36: Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: "Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. ... Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.”

Brīvība ir viena no cilvēku un arī manām augstākajām vērtībām. Jēzus Kristus Labā Vēsts ir mana personīgā iespēja brīvībai, bet reizē arī atgādinājums par to, cik daudz no tā, kas mums laupa brīvību – spiež vai žņaudz –, tomēr ir bezvērtīgs un nenozīmīgs.

Manas draudzes trīs unikālās iezīmes - Paldies Dievam, esam samērā atvērti un sirsnīgi. Mūsu draudzei patīk apgūt jaunas lietas, mācības un diskusijas, patīk sadraudzība un mūzika, bet esam īpaši priecīgi, darot reālus darbus un iesaistoties jēgpilnās aktivitātēs, ar kurām pieredzam, ka, kaut pa druskai, bet pasauli vēršam uz Dieva gaismas un žēlastības pusi.

Manas draudzes kalpošana sabiedrībai, kurā ir vajadzīgs Dieva atbalsts... Pēdējo laiku politiskie notikumi saistībā ar bēgļiem īpaši mūs kristiešus aicina pievērstiem ikkatras nācijas un reliģiskās piederības bēgļiem Eiropā un Latvijā, jo nedrīkstam un negribam palikt vienaldzīgi pret cilvēku sāpēs un izmisumā sperta soļa – pamest savu dzimteni un mājas. Cilvēki no mūsu draudzes vēlas uzzināt un iepazīt Tavu, Dievs, gribu, Tavu žēlastību un mīlestību, lai varam ar tīrām sirdīm un dievišķu laipnību sastapties ar viņiem un kopēji piedzīvot Tavu, Dievs, Labo Vēsti, kura ikkatram no mums dāvināta.

Būšu pateicīga, ja lūgsi par... (mana lūgšanu vajadzība)... cilvēkiem, kurus baiļu un nedrošības rezultātā ir pārņēmis naids, neticība, tāpat par cilvēkiem, kuri savā dzīvē neredz Dievam vietu jeb vajadzību pēc Viņa. Arī par to, lai skaidri un stiprinoši pamanām mūsu dzīvē Dieva klātbūtni, pieskārienu, lai esam tuvās, dziļās un dziedinošās attiecībās ar Dievu.

Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca